ПОДАЧА ЗАЯВЛЕНИЯ В АДМИНИСТРАТИВНЫЙ СУД ДЛЯ ОСПАРИВАНИЯ РЕШЕНИЯ ВЫШЕСТОЯЩЕЙ СТРУКТУРЫ ПОЛИЦИИ
Административный процесс в суде регулируется частью «В» Административно-процессуального закона Латвийской Республики.Суть административного процесса в суде – это контроль суда за правомерностью и обоснованностью изданного учреждением административного акта или фактического действия учреждения, а также выяснение публично-правовых обязанностей или прав лица. Суд в административном процессе при выполнении своих обязанностей самостоятельно объективно выясняет обстоятельства дела и дает им юридическую оценку, рассматривая дело в разумный срок. Суд в административном процессе выясняет:
- соответствует ли административный акт и фактическое действие учреждения положениям Административно-процессуального закона ЛР и иным нормам права;
- дают ли нормы права и публично-правовой договор определенные права участникам административного процесса или возлагают на них обязанности;
- обстоятельства, имеющие значение для дела.
Таким образом, после издания вышестоящей структурой полиции неблагоприятного решения относительно заявления об оспаривании (например, предыдущее решение полиции оставить без изменений, заявление подателя отклонить), Административно – процессуальный закон ЛР предоставляет возможность оспорить такое решение в административном суде (часть 4 ст.81 Административно – процессуального закона ЛР).
Согласно ст.105 Административно – процессуального закона ЛР административное дело по существу рассматривается судом первой инстанции, а по жалобе участника административного процесса на решение этого суда также судом второй инстанции в апелляционном порядке. Решение суда второй инстанции участник административного процесса может обжаловать в кассационном порядке.
Суд возбуждает административное дело по заявлению подавшего его лица. При подаче заявления в суд при оспаривании решения вышестоящей структуры полиции ответчиком в данном процессе будет являться учреждение, т.е. данная структура полиции. Административное дело в первой инстанции рассматривается районным (городским) судом. В данном случае заявление подается в суд по адресу вышестоящей структуры полиции.
В административном суде процесс может осуществляться как в устном виде, так и в письменном виде. При устном процессе судебное разбирательство административного дела происходит в судебном заседании. Суд может разрешить дело без судебного заседания, если имеющиеся в деле документы являются достаточными и с этим письменно согласились участники административного процесса. Таким образом, после подачи заявления суд может запросить участников процесса о согласии на письменный процесс. Если один из участников процесса будет не согласен с письменным процессом, то процесс будет устный.
Одним из средств доказывания в административном процессе является показания свидетеля. Нередко при возникновении дорожно-транспортного происшествия имеются свидетели, которые могут подтвердить факты, относящиеся к делу. В соответствии со ст.162 Административно – процессуального закона ЛР свидетелем является лицо, которое вызвано судом в судебное заседание с тем, чтобы оно дало показания о фактах, относящихся к делу. Поэтому, суд можно попросить допросить имеющегося свидетеля. Такую просьбу можно указать в самом заявлении или в отдельном прошении, при этом, указав, какие важные для дела обстоятельства свидетель может подтвердить.
Следует иметь в виду, что Административно – процессуальный закон ЛР устанавливает круг лиц, которые не могут быть свидетелями. В остальных же случаях свидетели могут играть важную роль при доказывании определенных фактов, особенно тогда, когда они являются единственным средством доказывания при оспаривании решения вышестоящей структуры полиции.Согласно ст.163 Административно – процессуального закона ЛР в качестве свидетелей не могут быть вызваны и допрошены:
- духовное лицо – об обстоятельствах, которые ему стали известны во время исповеди;
- лицо, которое по своей должности или профессии не имеет права разглашать доверенные ему сведения, относительно этих сведений;
- несовершеннолетний – об обстоятельствах, свидетельствующих против его родителей, деда и бабушки, братьев и сестер;
- лицо, которое вследствие своих физических или психических недостатков неспособно правильно воспринять обстоятельства, имеющие значение для дела;
- ребенок – до семилетнего возраста.
Лицо, вызванное в качестве свидетеля, обязано явиться в суд и дать правдивое показание об известных ему обстоятельствах. За дачу заведомо ложного показания и за отказ от дачи показаний по причинам, признанным судом неуважительными, свидетель может быть привлечен к уголовной ответственности. Перед допросом свидетеля суд выясняет идентичность его личности, разъясняет право отказаться от дачи показаний и предупреждает, что за дачу заведомо ложного показания или за необоснованный отказ от дачи показаний он может быть привлечен к уголовной ответственности. Подписанное свидетелем заверение прилагается к делу.
При оспаривании решения вышестоящей структуры полиции суд запрашивает у данной структуры свои пояснения. В связи с тем, что может сложиться такая ситуация, что реально виновное в дорожно-транспортном происшествии лицо уже получило на основании первоначального решения полиции страховое возмещение, то такое лицо может быть вызвано в административный суд в качестве третьего лица для участия в деле. Согласно ст.28 Административно – процессуального закона ЛР третьим лицом в административном процессе может быть лицо, права или правовые интересы которого могут быть ограничены соответствующим административным актом или ущемлены судебным решением по делу.
Следует также обратить внимание на то, что согласно ст.150 Административно – процессуального закона ЛР вышестоящая структура полиции должно доказать те обстоятельства, на которые оно ссылается, как на обоснование своих возражений. В случае, если в решении полиции об отклонении заявления не указаны доказательства обстоятельств, на которые полиция ссылается, то такие действия противоречат закону и могут также являться основанием для оспаривания решения в административном суде.
С начала 2005 года в делах административных правонарушений государственную пошлину за подачу заявления в административный суд платить не требуется. В случае, если все же государственная пошлина была уплачена, то она на основании ст.125 Административно – процессуального закона ЛР может быть возвращена.
Проект заявления в административный суд.Administratīvā rajona tiesai
____________ iela __, Rīga, LV-_____
Atbildētājs:
Rīgas pilsētas Galvenā policijas pārvalde
Kārtības policijas pārvalde
___________ iela ___, Rīga, LV-_____
Prasītājs:
_________________,
personas kods _________________,
____________ iela __-__, Rīga, LV-____
Iesniegums.
Rīgā, 2005. gada ___. ________
200__. gada ___. _____ Rīgā, _____ ielā ___ notika ceļu satiksmes negadījums (turpmāk tekstā CSN), kā rezultātā ______________ vadītais automobilis _________ (valsts Nr. _________) ieskrēja manā automobilī ________ _____ (valsts Nr. ________). Sadursme notika ___________ vainas dēļ. Es, vadot savu automobili, iepriekš samazinot ātrumu un ieslēdzot kreisā pagrieziena signālu, veicu kreiso pagriezienu no savas braukšanas joslas uz garāžas kooperatīvu “_______________” (______ iela ___). Pagriezienu es veicu, iepriekš pārliecinoties, ka neviens automobilis tajā brīdī neveic mana automobiļa apdzīšanu, tajā skaitā arī __________ automobilis, kas brauca man aizmugurē, bez jebkādiem apdzīšanas signāliem. ___________ automobilis brauca no manis apmēram _____ metrs. Sadursmes brīdī manā automobilī atradās pasažieris – ___________ (personas kods ____-____, mob. tālr. _____), kurš var apliecināt manis minētos faktus.
Pēc Ceļu policijas inspektora ___________ lūguma es sniedzu rakstisku paskaidrojumu. Pēc mana paskaidrojuma sniegšanas, inspektors _________, neuzdodot nekādus papildus jautājumus ne man, ne CSN lieciniekam _____________, paziņoja man, ka es esmu vainīgs CSN. Uz visiem maniem iebildumiem un paziņojumiem par to, ka ___________ brauca, acīmredzami pārkāpjot atļauto ātrumu bez jebkādiem apdzīšanas signāliem, inspektors __________ piedāvāja man parakstīt protokolu. Tajā es uzrakstīju, ka protokolam nepiekrītu iepriekšminēto iemeslu dēļ.
200__. gada ___. ______ es ierados Rīgas pilsētas Ceļu policijas nodaļā (_____ ielā __) pie Rīgas pilsētas Ceļu policijas priekšnieka vietnieka ________, lai piedalītos lietas izskatīšanā. ____ kungs atteicās klausīties jebkādos manos paskaidrojumos attiecībā par notikušo CSN, tajā skaitā arī par lūgumu izsaukt liecinieku. ___ parakstīja lēmumu Nr. ______ administratīvā pārkāpuma lietā Nr. ___________ par administratīvā soda uzlikšanu, atzīstot mani par vainīgu un vadoties tikai pēc lietas materiāliem, ko sastādījis Ceļu policijas inspektors ________, neņemot vērā manus argumentus, visus apstākļus un paskaidrojumus, likumīgās tiesības, kā arī LR spēkā esošās likumdošanas normas.
Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem, es uzzināju, ka ____________ savā rakstiskajā paskaidrojumā ir norādījis nepatiesu informāciju. Savā paskaidrojumā _______ norādīja, ka viņš esot vadījis automobili ar ātrumu __ km stundā, ka priekšā braucošais automobilis strauji pagriezies pa kreisi, kā arī to, ka viņam bija ieslēgts kreisā pagrieziena signāls, apdzenot automobili “Toyota”.
Tādejādi ___________ ir pārkāpis LR spēkā esošās likumdošanas normas, kuras neņēma vērā ne Ceļu policijas inspektors ________, ne Rīgas pilsētas Ceļu policijas priekšnieka vietnieks ______, kā arī devis nepatiesas liecības, kad inspektors ________ sastādīja protokolu.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 121.2.punktu pirms apdzīšanas sākuma transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par to, vai pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs nerāda kreisā pagrieziena signālu. Es šādu signālu savlaicīgi parādīju, bet _______ to neņēma vērā.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 112.punktu transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā). _______ brauca, pārkāpjot atļauto ātrumu un neņemot vērā to, ka tajā brīdī bija apmācies, tumšs, krita slapjš sniegs, bet gaisa temperatūra bija mīnus 2 grādi pēc Celsija. Tādi dati ir fiksēti protokolā.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 114.punktu apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km stundā. _________ brauca pārkāpjot šo ātrumu, par ko var secināt, vadoties no bojājumiem, kas nodarīti manam automobilim (bojātas abas kreisās puses durvis, kreisais slieksnis, aizmugurējais kreisais spārns, aizmugurējais atdures stienis, pārsists kreisais ritenis), kā arī vadoties no tā, ka mans automobilis no sitiena tika izmests uz trotuāra, sanesot uz garāžas kooperatīva sētu, kas atrodas 25 metru attālumā no sadursmes vietas, kas arī ir fiksēts protokolā.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 70.punktu pirms jebkura manevra transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem. ___________ iepriekš par to nepārliecinājās un nekādus apdzīšanas signālus nerādīja.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 38.4.punktu transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki. Kā arī saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 10.punktu ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. _________, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, radīja bīstamu situāciju man, blakus man sēdošam pasažierim _____________, pa trotuāru garāmejošiem gājējiem, uz kura manu automobili izsvieda pēc sadursmes, un nodarīja man zaudējumus.
Jāņem vērā tas, ka veicot pagriezienu, es rēķinājos ar to, ka __________ izpildīs ceļu satiksmes norisē noteiktās prasības. Tādas tiesības paredzētas Ceļu satiksmes noteikumu 6.punktā.
200__. gada ___. _____ es sniedzu sūdzību Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšniekam, lai pārsūdzētu lēmumu Nr. _______ administratīvā pārkāpuma lietā Nr. _______. 200__. gada ___. _____ Pārvaldes priekšnieka vietnieks _______ pieņēma lēmumu Nr. ___ par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka ______ lēmuma Nr. _______ apstrīdēšanu. Viņš nolēma manu sūdzību atstāt negrozītu un noraidīt.
______ pieņemtajam lēmumam es nepiekrītu un apstrīdu to pilnā apjomā sekojošu iemeslu dēļ.
Saskaņā ar LR Administratīvā procesa likuma 62.pantu lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam, iestādei jānoskaidro un jāizvērtē adresāta viedoklis un argumenti šajā lietā. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.punktu amatpersonai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Tādejādi, inspektoram _________, sastādot protokolu par administratīvo pārkāpumu, nebija tiesības uzskatīt mani par vainīgu CSN, vadoties tikai pēc melīgiem ______ paskaidrojumiem, un neņemot vērā manus paskaidrojumus, visus CSN apstākļus, kā arī _____________ sniegtās liecības.
Kā arī Ceļu policijas priekšnieka vietniekam ____ nebija tiesības, pieņemot lēmumu, vadīties tikai pēc inspektora ______ sastādītā protokola par administratīvo pārkāpumu, atsakot man sniegt paskaidrojumus un izsaukt liecinieku ______________________.
Arī Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks ________, pieņemot lēmumu, ir pārkāpis spēkā esošās tiesību normas.
____________ pieņēma savu lēmumu vadoties no tā, ka pēc manis sniegtā rakstiskā paskaidrojuma izriet, ka līdz sadursmes brīdim es neesot redzējis otru mašīnu, un, ka pastāv iespēja, ka liecinieks _________ ir ieinteresēts lietas iznākumā, jo strādā ar mani vienā uzņēmumā, tādejādi viņa liecības esot nepieciešams vērtēt kritiski, t.i. neņemt vērā.
Tādi _____ argumenti nevar būt par mana protesta noraidīšanas iemesliem sekojošu iemeslu dēļ.
Manā rakstiskajā paskaidrojumā nekur nav norādīts, ka es esmu sācis veikt kreiso pagriezienu, nepaskatoties atpakaļskata spogulī. Es vairākkārtīgi gan mutiski (inspektoram ______, gan ceļu policijas priekšnieka vietniekam _______), gan rakstiski (iesniegumā par lēmuma pārsūdzēšanu) sniedzu paskaidrojumus par to, ka es veicu pagriezienu, iepriekš pārliecinoties par to, ka mani neviens neapdzen. Šos apstākļus apstiprina arī liecinieks _______________________.
Arī tas, ka policijas darbinieki atteicās ņemt vērā liecinieka _____________ liecības, ir nelikumīgi.
Saskaņā ar LR Administratīvā procesa likuma 162.pantu, kā arī ar saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 2464.pantiem liecinieku liecības ir pierādīšanas līdzekļi administratīvā lietā. Personas, kuras nevar būt par lieciniekiem ir norādītas LR Administratīvā procesa likuma 163.pantā. Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietniekam ________ nebija tiesības, pamatojoties uz savu personīgo viedokli, neņemt vērā liecinieka ____________ sniegtās liecības.
Saskaņā ar LR Administratīvā procesa likuma 150.pantu iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu. ____________ apgalvojumi attiecībā par liecinieku _____________ nav pierādīti, un tādejādi arī nepamatoti, tie ir izklāstīti ļoti subjektīva ________________ viedokļa veidā un nepamatojas uz likumu.
Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks _________ pārkāpa arī LR Administratīvā procesa likuma 81.panta 4.daļu. Ja iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu minēts apstrīdēšanas pamatojums, augstākas iestādes lēmuma pamatojumā norādāmi argumenti attiecībā uz šo iesniedzēja pamatojumu. ______ savā lēmumā nav norādījis savus argumentus par visiem maniem protestā norādītajiem pamatojumiem.
Bez tam, tika pārkāpta arī rakstiskā administratīvā akta nosūtīšanas kārtība, ko paredz LR Administratīvā procesa likuma 70.pants. Saskaņā ar LR Administratīvā procesa likuma 70.panta 2.daļu ja rakstveida administratīvo aktu sūta pa pastu, uzskatāms, ka administratīvais akts adresātam paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja pa pastu sūta adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu. Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka _______ lēmums ir man nelabvēlīgs administratīvais akts, kurš bija jānoformē kā ierakstīts pasta sūtījums. Bet es lēmumu saņēmu ar parastu vēstuli, atrodot to savā pastkastītē.
Tādejādi, augstāk norādīto pārkāpumu dēļ tika pārkāpti administratīvā procesa pamatprincipi, ko paredz LR Administratīvā procesa likums – privātpersonas tiesību ievērošanas princips (5.pants); vienlīdzības princips (6.pants); tiesiskuma princips (7.pants); tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips (8.pants); patvaļas aizlieguma princips (9.pants); tiesiskās paļāvības princips (10.pants); procesuālā taisnīguma princips (14.1 pants).
Pamatojoties uz augstāk sacīto un vadoties pēc LR Administratīvā procesa likuma 75., 76., 81., 122., 253.pantiem, lūdzu:
atcelt pilnā apjomā 200__.gada ___.________ Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka ___________ pieņemto lēmumu Nr.____ par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka ________ lēmuma Nr. ________ apstrīdēšanu, izskatot lietu pēc būtības un atzīstot par vainīgu CSN ___________________.
Pielikumā:
1. Iesnieguma kopija un dokumentu, kuri ir pielikumā, kopijas Atbildētājam.
2. Protokola Nr. _______ par administratīvo pārkāpumu kopija.
3. Apskates protokola Nr. ______ par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuru rezultātā noticis ceļu satiksmes negadījums, kopija.
4. ___________________ paskaidrojuma kopija.
5. ___________________ paskaidrojuma kopija.
6. Shēmas kopija.
7. Lēmuma Nr. _______ administratīvā pārkāpuma lietā Nr. _______ kopija.
8. _______________ sūdzības kopija.
9. Lēmuma Nr. ____ par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka ____ lēmuma Nr. __________ apstrīdēšanu kopija.
10. Aploksnes kopija.
______________ ________________
Актуально
