Jebkura lieta ir risināma.

Aktuāli

19. aprīlis
Piezvanīt juristam
67 505 970
Kompleksa juridiskā apkalpošana
KOMPLEKSA JURIDISKĀ APKALPOŠANA — piedāvājam saviem klientiem visizdevīgāko sadarbības formu ar mūsu biroju.
Grozījumi LR Imigrācijas likumā
2018.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kuri paredz izņēmumu atcelšanu dažām ārzemnieku kategorijām, kuriem nebija jāmaksā valsts nodeva pirmo reizi, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju.
Член Торгово-промышленной палаты Латвии Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedrs Member of the Latvian Chamber of Commerce and Industry

Īsi par mums

Juridiskais birojs "INLAT PLUS" no sava izveidošanās brīža 1996.gadā ir viena no visaktīvākajām un pazīstamākajām kompānijām, kas darbojas Latvijas Republikas juridisko pakalpojumu tirgū. Kompānijas sniegto juridisko pakalpojumu apjomi un veidi atbilst klientu (juridisko un fizisko personu) visizmeklētākajām prasībām.

Kontaktinformācija

Biroja adrese:
E-pasts:
Brīvības 40-15, LV-1050, Rīga, Latvija ip@inlatplus.lv
Tālr.:
Fakss:
(+371) 67505970
(+371) 26403577
(+371) 67505978

Jaunais Kooperatīvo sabiedrību likums

17.01.2019
2018.gada 12.aprīlī Latvijas Saeima atbalstīja Tieslietu ministrijas piedāvāto likumprojektu "Kooperatīvo sabiedrību likums", un jaunais Kooperatīvo sabiedrību likums (turpmāk – Jaunais likums) stājās spēkā 2019.gada 1.janvārī.
Kooperatīvā sabiedrība (turpmāk – KS) – tā ir juridiskā persona. KS būtība ir biedru kooperēšanās kopīgo ekonomisko interešu realizācijai.
  
KS ir atvērta organizācija, kas nozīmē to, ka tajā var iestāties ikviena persona, kas vēlas saņemt KS sniegtos pakalpojumus un apņemas pildīt biedra pienākumus.
 
KS raksturo demokrātiskā pārvalde. Katram biedram neatkarīgi no veiktā ieguldījuma KS pamatkapitālā (paju skaita) biedru kopsapulcē ir viena balss. Arī gadījumā, ja biedru kopsapulci aizstāj pārstāvju sapulce, biedri saglabā savu kontroli KS pārvaldībā, ieceļot un atceļot pārstāvjus.
 
KS pastāv biedru ekonomiskās līdzdalības princips, paredzot tiesības un pienākumus apmaksāt KS pamatkapitālu, segt KS izdevumus un zaudējumus.
 
Sakarā ar to, ka iepriekšējais, vēl 1998.gadā pieņemtais, Kooperatīvo sabiedrību likums (turpmāk – Vecais likums), ir morāli novecojis, Tieslietu ministrija izstrādāja jauno normatīvo aktu, kurā ietilpst vairākas izmaiņas, gan būtiskās, gan tehniskās.
 
Pamata atšķirības:
 
- neviena KS vairs nav komersants. Tomēr, attiecībā uz komercnoslēpumu, uzņēmumu un filiāli, prokūru un parasto komercpilnvaru piemēro Komerclikuma noteikumus.
 
- vairs nav paredzēts KS veidu iedalījumus pēc nozarēm. Jaunajā likumā vairs nepastāv tādi jēdzieni kā lauksaimniecības pakalpojumu KS, mežsaimniecības pakalpojumu KS, dzīvokļu īpašnieku KS, automašīnu garāžu īpašnieku KS un dārzkopības KS. Tādējādi, likums nosaka vienādas prasības visām KS. Ļoti loģiski, jo, piemēram, Komerclikumā, Biedrību un nodibinājumu likumā, Arodbiedrību likumā nav atsevišķā regulējuma  atkarībā no tiesību subjekta darbības jomas. Tomēr, Jaunajā likumā tika saglabāts Ministru kabineta pilnvarojums izdot Ministru kabineta noteikumus par atbalstu lauku attīstībai un tā saņemšanas kritērijiem.
 
- atvieglota KS dibināšanas kārtība: Jaunais likums vairs neprasa dibināšanas sapulces sasaukšanu, tādējādi, Uzņēmumu reģistrā vairs neiesniedz dibināšanas sapulces protokolu. Ņemot vērā to, ka visi KS dibinātāji (ne mazāk kā trīs personas) paraksta dibināšanas līgumu un statūtus, dibināšanas sapulces organizēšana bija lieka. Informāciju par jaundibināmās KS amatpersonām norāda dibināšanas līgumā.
 
Statūti
 
1) Samazināts obligāti norādāmās informācijas apjoms. Statūtos obligāti būs jānorāda:
• KS nosaukums, 
• darbības mērķi un uzdevumi, 
• pamatkapitāla minimālais apmērs un paju nominālvērtība
• informācija par valdes locekļiem (skaitliskais sastāvs un pārstāvības tiesības).
 
2) Informāciju par padomi un tās locekļiem, pilnvaroto pārstāvjiem, revidentu, KS darbības termiņu, iestāšanās un biedru naudu norāda tikai gadījumā, ja tas ir paredzēts. Pārējām normām (biedru tiesības un pienākumi, biedru uzņemšana un izslēgšana un citas) ir imperatīvs raksturs, tos regulē likums un statūtos neieraksta. Juridisko adresi statūtos vairs nenorāda, jo tas būtiski pagrūtināja juridiskās adreses maiņu (nepieciešams grozīt statūtus, bet statūtu grozījumiem nepieciešama biedru kopsapulces piekrišana).
 
3) Saskaņā ar Veco likumu, grozot KS statūtus, Uzņēmumu reģistrā bija pienākums iesniegt tikai KS statūtu grozījumu teksts, nevis pilns statūtu teksts jaunajā redakcijā. Uzņēmumu reģistram nav pamata atteikt pievienot šādu grozījumu tekstu reģistrācijas lietai, tomēr šādas rīcības rezultātā nevar nepārprotami noteikt aktuālo KS statūtu saturu. Līdz ar to likumprojektā noteikts, ka pēc grozījumu izdarīšanas KS dibināšanas dokumentos, Uzņēmumu reģistrā iesniedzams grozījumu teksts, kā arī pilns teksts jaunajā redakcijā.
 
4) Vienlaicīgi likumdevējs palielināja prasības balsu skaitam, kam jābalso par grozījumu izdarīšanu statūtos, sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu un sabiedrības reorganizāciju - ne mazāk par trim ceturtdaļām kopsapulcē klātesošo biedru esošo divu trešdaļu vietā.
 
Pamatkapitāls
 
1) Saglabāts KS pamatkapitāla mainīguma princips, jo KS ir brīvprātīgā organizācija, un personas ir tiesīgas brīvi iestāties tajā un izstāties no tās, kas attiecīgi rada izmaiņas KS pamatkapitālā. Kapitāla mainīguma princips nozīmē, ka pamatkapitāls netiks fiksēts Uzņēmumu reģistrā (statūtos norāda tikai minimālā pamatkapitāla apmēru).
 
2) Pamatkapitāla summu veido paju nominālvērtību summa. Tas nozīmē, ka pamatkapitāls ir sadalīts pajās, taču pajas atšķirībā no kapitālsabiedrību daļām (akcijām) nenosaka pārvaldīšanas tiesību apjomu, bet tikai norāda uz piederību attiecīgajai KS un dod tiesības uz KS pakalpojumu saņemšanu. Šī iemesla dēļ pajas nevar brīvi atsavināt trešajām personām, jo pajas iegūšana nenozīmē biedra statusa iegūšanu. Biedra statusu persona var iegūt tikai ar valdes lēmumu un biedra ierakstīšanu biedru reģistrā, kā tas būs aprakstīts zemāk.
 
3) Pajas vairs nedalās pamatpajās un papildpajās. Vecajā likumā bija norādīts, ka papildpajām nav balsstiesību. Ievērojot to, ka KS raksturo demokrātiskā pārvaldīšana, un katram KS biedram ir tikai viena balss, nav nekāda pamatojuma, kāpēc balsstiesības būtu jāpiesaista pie pajas kategorijas. 
 
4) Saskaņā ar Veco likumu KS pamatkapitāla minimālais lielums ir 2800 euro, bet  dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību un citu KS veidu pamatkapitāla minimālais lielums ir 280 euro. Jaunajā likumā vairs nav normas, kura nosaka pamatkapitāla minimālo summu, to nosaka KS biedri (dibinātāji). Šo summu ieraksta statūtos tikai pašas KS un tās biedru interešu aizsardzībai, lai sekotu situācijai, kad KS pašu kapitāls ir kļuvis mazāks par KS statūtos noteikto pamatkapitāla minimālo apmēru. Tas kalpo par sava veida atskaites punktu, lai pārvaldes institūcijai iestātos pienākums veikt pasākumus, lai izvairītos no KS ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.
 
5) Tagad KS biedri varēs apmaksāt pamatkapitālu gan naudā, gan ar mantisko ieguldījumu. Mantisko ieguldījumu novērtē vai nu sertificēts vērtētājs, vai nu visi KS biedri (dibinātāji); agrāk vērtēja tikai sertificēts vērtētājs. Ja mantisko ieguldījumu novērtē KS biedri (dibinātāji), viņi solidāri atbild par zaudējumiem, kas nodarīti ar šādu nepareizo novērtējumu.
 
Peļņas sadale starp KS biedriem 
 
Jaunajā likumā tika paredzēti šādi peļņas sadales principi:
 
1) atbilstoši biedru izmantoto pakalpojumu apjomam, t.i. vislielāko peļņas daļu iegūs tas biedrs, kas attiecīgajā gadā ir visvairāk izmantojis KS pakalpojumus un attiecīgi vairojis KS peļņu.
 
2) atbilstoši biedra ieguldījuma apjomam (pajām) pamatkapitālā.
 
Varēs pielietot abus divus peļņas sadales veidus vienlaicīgi, paredzot, ka daļu no peļņas sadala atbilstoši biedra izmantoto pakalpojumu apjomam, bet daļu - atbilstoši ieguldījumam pamatkapitālā.
 
KS biedri
 
Tika mainīta iestāšanās un izstāšanās no KS kārtība. Saskaņā ar Veco likumu persona iegūst un zaudē biedra statusu ar brīdi, kad atbildīgā institūcija (valde, biedru kopsapulce) pieņem attiecīgo lēmumu. 
 
Jaunais likums paredz, ka biedrs ir tā persona, kas ir ierakstīta valdes vestajā biedru reģistrā. Tādējādi persona iegūst biedra statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta biedru reģistrā, un zaudē, kad tā izslēgta no biedru reģistra. Tas bija izdarīts ar nolūku, lai visas ieinteresētās personas varētu iepazīties ar biedru sarakstu vienā dokumentā. Tādējādi, gadījumā, ja biedrs vēlas pārbaudīt kāda biedru kopsapulces lēmuma tiesiskumu, viņam nav jāizprasa atbildīgās institūcijas lēmumi, bet gan biedru reģistrs.
 
Lai izvairītos no situācijām, kad valde aizkavē jaunā biedra ierakstīšanu reģistrā, Jaunajā likumā ir noteikts šī ieraksta izdarīšanas termiņš: ja lēmumu par biedra pieņemšanu pieņēma valde, ieraksts tiek izdarīts vienlaicīgi ar lēmuma pieņemšanu; ja šādu lēmumu pieņem biedru kopsapulce, valdei ir pienākums ierakstīt jauno biedru reģistrā trīs dienu laikā.
 
Par KS biedru var būt persona, kura izmanto KS pakalpojumus un atbilst statūtos noteiktajiem kritērijiem (ja tādi ir).
 
Vairs nevajadzēs apstiprināt valdes lēmumu par biedra uzņemšanu biedru kopsapulcē. Šī prasība dažreiz izraisīja absurda situācijas, kad valde pieņēma lēmumu par biedra uzņemšanu, jaunais KS biedrs ilgu laiku izmantoja KS pakalpojumus, pildīja KS biedra pienākumus, bet kopsapulce viņu neapstiprināja, pārvēršot, tādējādi, valdes lēmumu par spēkā neesošo. Ievērojot to, ka Jaunajā likumā skaidri noteikti iemesli, kuru dēļ valde ir tiesīga atteikt jaunā biedra pieņemšanā, valdei būs viegli konstatēt, pastāv šādi iemesli vai nē, un pieņemt attiecīgo lēmumu bez kopsapulces. Turklāt, Jaunais likums ļauj paredzēt statūtos arī citas institūcijas, kuru kompetencē ietilps jauno KS biedru uzņemšana: padome, speciālā pieņemšanas komisija.
 
Jaunais likums paredz iespēju KS atteikt uzņemt biedru šādos gadījumos: 
1) persona neatbilst biedra statusa kritērijiem;
2) KS nespēj apkalpot lielāku biedru skaitu un tā apkalpo tikai savus biedrus; 
3) persona jau bijusi izslēgta no KS par būtiskiem likuma vai statūtu pārkāpumiem vai arī par biedra rīcību, kas negatīvi ietekmējusi KS reputāciju vai radījusi kaitējumu KS interesēm.
 
Atteikumu par biedra uzņemšanu var apstrīdēt augstākā KS institūcijā, bet pēc tam - vispārējās jurisdikcijas tiesā.
 
Pārvaldes institūcijas. Kopsapulce
 
1) Tika grozīta arī kopsapulces sasaukšanas un norises kartība, un tā ir noteikta ļoti konkrēti:
• rakstisks paziņojums vismaz 30 dienas pirms biedru kopsapulces, 
• dokumentu pieejamība par izlemjamiem jautājumiem vismaz 10 dienas, 
• iespēja ierosināt papildu jautājumus,
• iespēja organizēt kopsapulci ar elektronisko sakaru palīdzību, saīsinot augstāk norādītus termiņus.
 
Turklāt, Jaunajā likumā ir paredzēta iespēja KS izvēlēties jebkuru tai ērtāko paziņošanas veidu: informācijas izvietošana savā mājas lapā, paziņošana ar īsziņām (SMS) vai ar elektronisko vēstuļu palīdzību vai vienkārši publicējot informāciju uz informācijas dēļa.
 
Desmit dienu laikā kopš attiecīgās paziņošanas saņemšanas KS biedri ir tiesīgi pieteikt papildu jautājumus biedru kopsapulces darba kārtībai. Pēc šī papildu jautājumu pieteikšanas termiņa notecējuma KS desmit dienu laikā ir pienākums paziņot par izmaiņām biedru kopsapulces darba kārtībā. Vismaz desmit dienas pirms biedru kopsapulces biedram ir tiesības iepazīties ar pilnu un nemainīgu darba kārtību biedru kopsapulcē un dokumentiem, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.
 
Gadījumā, ja KS izmanto elektroniskos sakarus paziņošanai par kopsapulci, augstāk minētie termiņi tiek samazināti: par kopsapulci paziņo pirms 20 dienām, papildu jautājumu pieteikšana notiek 5 dienu laikā kopš paziņošanas, un piecas dienas pirms kopsapulces biedriem ir tiesības iepazīties ar kopsapulces pilnu un nemainīgu kopsapulces darba kārtību.
 
Jāņem vērā, ka šos termiņu saīsinājumus piemēro tikai gadījumā, ja statūtos ir noteikts, ka KS paziņošanai visiem KS biedriem izmanto elektroniskos saziņas līdzekļus, un ka visi KS biedri var pieteikt papildu jautājumus biedru kopsapulces darba kārtībai tikai ar elektronisko līdzekļu palīdzību.
 
2) Nav prasību kvorumam. Dažreiz KS biedru skaita ziņā var būt lielas organizācijas, nereti bijušas situācijas, kad skaitliski lielām KS ir jānomā telpas, lai sasauktu kopsapulci un konstatētu kvoruma trūkumu. Pēc tam seko atkārtotās biedru kopsapulces sasaukšana, kas rada papildu izmaksas KS. Lai mazinātu finansiālo slogu KS, atbilstoši jaunajam regulējumam biedru kopsapulce ir lemttiesīga neatkarīgi no klātesošo biedru skaita (ja vien statūtos kvorums nav paredzēts). Tieši biedru interešu aizsardzībai likumdevējs skaidri noteicis kopsapulces sasaukšanas kārtību un izlemjamo jautājumu saraksta veidošanu, t.i. kopsapulce būs tiesīga izlemt tikai pilnā un nemainīgā kopsapulces darba kārtībā iekļautos jautājumus. 
 
3) Tika paredzēts lēmumu pieņemšanas atvieglotais režīms:
• lēmumu pieņemšana pārstāvju sapulcē,
• lēmumu pieņemšana bez kopsapulces sasaukšanas (aptaujas veidā),
• tiesības KS biedram piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos līdzekļus,
• tiesības KS biedram balsot par biedru kopsapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, savu balsojumu sabiedrībai nosūtot ne agrāk kā desmit (vai piecas) dienas pirms biedru kopsapulces.
 
Lēmumu pieņemšana bez kopsapulces sasaukšanas. Šī norma tika iekļauta, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu, ļaujot KS ar mazākiem izdevumiem pieņemt lēmumus par svarīgiem jautājumiem, tomēr, ne par visiem: bez kopsapulces sasaukšanas nedrīkst izlemt jautājumus par valdes un padomes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu, par gada atskaites apstiprināšanu, par statūtu grozījumiem, par KS darbības izbeigšanu vai reorganizāciju. Pārējos jautājumus var izlemt aptaujas veidā: valde nosūta visiem KS biedriem lēmumu par izlemjamiem jautājumiem projektus un dokumentus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā, informē KS biedrus par balsošanas termiņu, kas nevar būt mazāks par desmit (vai piecām) dienām; pēc balsošanas rezultātu iegūšanas valde sastāda protokolu, kurš tiek izsūtīts visiem KS biedriem piecu dienu laikā. Ja KS biedrs noteiktajā termiņā nav nosūtījis valdei savu balsojumu, tas nozīmē, ka viņš balsoja pret lēmuma pieņemšanu.
 
Tiesības KS biedram piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Šī norma tika ievesta, lai nodrošinātu augstāku KS biedru dalību KS darbībā, t.i. tiek nodrošināta klātienes biedru kopsapulce, paralēli ļaujot nodot balsojumu par konkrēto jautājumu arī attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Arī šādas tiesības KS var izmantot tikai tad, ja nodrošina drošu biedru identificēšanu un kārtību šo tiesību izmantošanai.
 
Tiesības KS biedriem nodot savu balsojumu pirms biedru kopsapulces. Jaunais likums ļauj KS biedriem balsot par kopsapulcē izlemjamajiem jautājumiem pirms kopsapulces, tādējādi, informējot KS valdi par savu nostāju pēc tam, kad KS biedriem tika paziņota pilna un nemainīga kopsapulces darba kārtība.
 
Lūdzam ievērot, ka visu šo jaunu iespēju izmantošanai būtu nepieciešams tos ierakstīt statūtos.
 
Pārvaldes institūcijas. Pārstāvju sapulce.
 
Šādas institūcijas esamība jāparedz statūtos. Pārstāvjus ievēlē biedru kopsapulcē, kurā tiek lemts par šādas pārvaldes institūcijas izveidi, pārstāvju ievēlēšanas kārtību, pārstāvju pilnvaru termiņu. Atšķirībā no Vecā likuma, kurš ierobežo pārstāvju kompetenci, Jaunajā likumā ir paredzēts, ka šai institūcijai ir tāda pati kompetence kā biedru kopsapulcei, tādejādi, pārstāvju sapulce pilnīgi var aizvietot biedru kopsapulci. Tas nozīmē, ka pārstāvju sapulce darbojas kā kopsapulce, tikai mazākā formātā, kas ļauj efektīvāk pieņemt lēmumus biedru skaitliska ziņā lielās KS. Pārstāvju sapulci drīkst izveidot KS, kuras biedru skaits pārsniedz 100. Pārstāvju sapulce sastāv no vismaz 20 pārstāvjiem. Atšķirībā no parastajiem KS biedriem, pārstāvis nevar piedalīties sapulcē ar pilnvarotā pārstāvja palīdzību.
 
Ja KS izveido pārstāvju institūciju, par pārstāvju sapulci paziņo tikai pārstāvjiem, bet pārējiem KS biedriem ir tiesības iepazīties ar sapulces darba kārtību un protokolu par pieņemtajiem lēmumiem un tam pievienotiem dokumentiem. Turklāt KS biedriem ir tiesības apstrīdēt pārstāvju sapulcē pieņemtos lēmumus.
 
Pārvaldes institūcijas. Padome un valde.
 
Jaunais likums saglabāja esošo valdes un padomes kompetenci, vienlaicīgi palielinot to pilnvaru termiņu no trīs līdz pieciem gadiem. Tomēr, šis termiņš automātiski netiks pagarināts. Ja valdes vai padomes loceklis tika ievēlēts amatā pirms 2018.gada 31.decembra, viņa pilnvaru termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar likuma un statūtu noteikumiem, kas bija spēkā valdes vai padomes locekļa ievēlēšanas dienā.
 
Un atgādinām, ka padomes izveidošana nav obligāta. Tās kompetencē ietilpst valdes darbības uzraudzība.
 
Revidents
 
Vecajā likumā tika paredzēts pienākums iecelt revidentu vai izveidot revīzijas komisiju, kuru tiesības un pienākumi pārklājas ar padomes uzdevumiem un tiesībām. Pēc būtības šis revidents pildīja iekšējo revīziju, nevis ārējo revīziju, kā zvērināts revidents.
 
Jaunais likums ļauj KS izlemt, kāda institūcija veiks iekšējo revīziju, tomēr gada pārskatu pārbaudei būs nepieciešams pieaicināt zvērinātu revidentu.
 
Līdz 2018. gada 31. decembrim ievēlētais revidents ir uzskatāms par iekšējo revidentu, un viņa pilnvaru termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar likuma un statūtu noteikumiem, kas bija spēkā revīzijas komisijas locekļa ievēlēšanas dienā.
 
Nobeigumā vēlamies paziņot, ka sākot ar 2019. gada 1. jūliju, KS, piesakot Uzņēmumu reģistram izmaiņas, vienlaikus iesniedz Uzņēmumu reģistram statūtu grozījumus, kas nodrošina to atbilstību Jaunā likuma prasībām. Mēs rekomendējam Jums apspriest šo jautājumu ar kvalificēto juristu.
/ Irina Štromberga, Juridiskā biroja INLAT PLUS jurists /
Patika informācija? Dalīties