Jebkura lieta ir risināma.

Aktuāli

20. februāris
Piezvanīt juristam
67 505 970
Grozījumi LR Imigrācijas likumā
2018.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kuri paredz izņēmumu atcelšanu dažām ārzemnieku kategorijām, kuriem nebija jāmaksā valsts nodeva pirmo reizi, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju.
Jaunās izmaiņas LR Imigrācijas likumā
2017.gada 2.martā stājās spēkā grozījumi LR Imigrācijas likumā (turpmāk - Likums), saskaņā ar kuriem radās vairāki jauni iemesli, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (turpmāk - TUA), kā arī nopietni tika mainīti nosacījumi, lai saņemtu TUA, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Член Торгово-промышленной палаты Латвии Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedrs Member of the Latvian Chamber of Commerce and Industry

Īsi par mums

Juridiskais birojs "INLAT PLUS" no sava izveidošanās brīža 1996.gadā ir viena no visaktīvākajām un pazīstamākajām kompānijām, kas darbojas Latvijas Republikas juridisko pakalpojumu tirgū. Kompānijas sniegto juridisko pakalpojumu apjomi un veidi atbilst klientu (juridisko un fizisko personu) visizmeklētākajām prasībām.

Kontaktinformācija

Biroja adrese:
E-pasts:
Brīvības 40-15, LV-1050, Rīga, Latvija ip@inlatplus.lv
Tālr.:
Fakss:
(+371) 67505970
(+371) 26403577
(+371) 67505978

Patiesā labuma guvēja reģistrācija

09.02.2018
Nu jau pagājuši divi mēneši kā Saeima pieņēmusi grozījumus " Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam" (turpmāk - Likums), kas paredz, ka juridiskajām personām Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz informācija par patieso labuma guvēju. Tomēr līdz šim brīdim juridisko personu pārstāvjiem nav pilnas skaidrības par to, kur tieši un kādā datumā ir jāiesniedz šī informācija, pēc kā vadīties, iesniedzot šo informāciju, kā to noformēt.
Likuma minēto grozījumu mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību par katru fizisko personu, kura faktiski (nevis uz papīra) kontrolē juridisko personu, kuras interesēs vai kurai par labu tika izveidota juridiska persona, veic noteiktus darījumus. Kontrole pār juridisko personu var būt īstenota piedaloties valdē, pārvaldot domājamās daļas vai akcijas (vairāk kā 25%), pa tiešo vai caur citām juridiskām personām, vai arī noslēdzot pilnvarojuma līgumu u.c. Tātad patiesais labuma guvējs Likuma izpratnē - ir fiziska persona, kas faktiski (nevis uz papīra) izmanto juridiskās personas kapitālu vai aktīvus, reāli kontrolē šo juridisko personu, pat ja šis labuma guvējs neieņem nekādu oficiālu amatu šajā juridiskajā personā un tam nav cita oficiāla statusa.
 
Labuma guvējam nav obligāti jābūt vienam, var būt arī vairāki. Ja fiziskai personai pieder vai tā citādi kontrolē vairāk nekā 25% juridiskās personas domājamo daļu vai akciju, saskaņā ar Likumu to uzskata par patieso labuma guvēju.
 
Protams, ir tādas juridiskas personas, kurās nav iespējams noteikt patieso labuma guvēju:
- atklātas akciju sabiedrības, kuru akcijas tiek tirgotas tirgū/biržā,
- kooperatīvās partnerības,
- kapitālsabiedrības, kurās 100% kapitāla daļas vai akciju pieder valstij vai pašvaldībai,
- partnerības, arodbiedrības, politiskās partijas, kurās ir 4 vai vairāk dalībnieku.
 
Tas nenozīmē, ka šīm juridiskajām personām nav jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā informācija par patieso labuma guvēju. Šajā gadījumā tiem ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā informācija, ka nav iespējams noteikt patieso labuma guvēju.
 
Likumdevējs uzskata, ka nav tādu gadījumu, kad patiesais labuma guvējs fiziski nepastāv - ir gadījumi, kad patieso labuma guvēju nevar noteikt.
 
Tas pats attiecas arī uz personālām sabiedrībām vai kapitālsabiedrībām, kurās ir 4 vai vairāki dalībnieki (tas ir, katram dalībniekam pieder 25% vai mazāk kapitāla daļu vai akciju). Šajā gadījumā sabiedrības valde pārskata un izvērtē visus kritērijus, lai noteiktu patieso labuma guvēju - Kas faktiski kontrolē sabiedrību? Kura interesēs tiek pieņemti lēmumi? Ja šāda persona pastāv, par viņu ir jāiesniedz informācija, norādot viņu kā patieso labuma guvēju. Ja šādu personu nebija iespējams identificēt, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz ziņas par to, ka noteikt patieso labuma guvēju nav iespējams.
 
Uzņēmumu reģistrs nepārbauda iesniegtās informācijas patiesību, bet tikai tos reģistrē. Un pietam par maksu. Lai patiesā labuma guvēja reģistrāciju komersantiem jāmaksā valsts nodeva 18 eiro apmērā, ģimenes uzņēmumiem - 10 eiro, politiskām partijām - 11,38 eiro, partnerībām un fondiem - 5,69 eiro.
 
Juridisko personu pārstāvjiem rodas neskaidrības saistībā ar patiesā labuma guvēja reģistrācijas termiņiem: Kam vajadzēja iesniegt informāciju līdz 1.februārim? Kam līdz 1.martam? Kam nevajag iesniegt informāciju?
 
Mēs uzreiz atbildēsim uz pēdējo jautājumu - iesniegt informāciju vajag absolūti visām juridiskajām personām, izņemot akciju sabiedrības, kuru akcijas tiek tirgotas regulētajā tirgū. Visiem pārējiem informācija jāiesniedz, tikai dažādos laikos.
 
Līdz 1.februārim informācija bija jāsniedz tām juridiskajām personām, kurām iepriekš bija jāuzrāda patiesais labuma guvējs, pamatojoties uz Latvijas Komerclikuma 171.panta. Visām šīm juridiskajām personām Uzņēmumu reģistrs 2018.gada janvārī nosūtīja paziņojumu par to, ka līdz 1.februārim tiem ir jāatjaunina informācija par patiesā labuma guvēju. Tātad, ja jūs neesat saņēmis norādīto paziņojumu no Uzņēmumu reģistra, šis termiņš uz jums neattiecas.
 
Līdz 1.martam ir nepieciešams iesniegt informāciju šādām juridiskām personām:
- kapitālsabiedrības, kurās ir 4 vai vairāk dalībnieku,
- kapitālsabiedrības, kurās dalībnieki, kuriem pieder vairāk nekā 25% kapitāla daļu vai akciju, ir citas juridiskas personas,
- ģimenes uzņēmumi,
- arodbiedrības, politiskās un reliģiskās partijas, fondi - vai nu iesniedz informāciju par patieso labuma guvēju, vai arī iesniedz informāciju par to, ka nav iespējams noteikt patieso labuma guvēju.
 
Nevajag steigties līdz 1.martam iesniegt informāciju par patieso labuma guvēju tām juridiskajām personām, kas atbilst visiem šiem parametriem:
- juridiskā persona, kas reģistrēta līdz 01.12.2017;
- juridiskās personas dalībnieki – fiziskas personas, kuru skaits ir ne vairāk kā 3 personas, un šīs personas faktiski ir patiesie labuma guvēji;
- Uzņēmumu reģistrā ir informācija par šo dalībnieku personu apliecinošiem dokumentiem, informācija par to pilsonību, un valsts, kurā tie pastāvīgi dzīvo, ir tā pati valsts, kas izsniedza tiem Uzņēmumu reģistrā reģistrēto personu apliecinošu dokumentu (īsumā: viņi pastāvīgi dzīvo tajā valstī, kas viņiem izsniedza pasi, informācija par kuru ir atrodama Latvijas Uzņēmumu reģistrā).
 
Šīs juridiskās personas iesniegs informāciju par patieso labuma guvēju, mainot valdi un/vai dalībniekus.
 
Ja tiek mainīts patieso labuma guvēju sastāvs vai veids kā tiek īstenota kontrole, informācija Uzņēmumu reģistram tiek iesniegta ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas par šo notikumu, t.i., ne vēlāk kā 14 dienas no jaunā dalībnieku reģistra nodalījuma sastādīšanas brīža un ne vēlāk kā 3 dienas no brīža, kad valde paraksta norādīto dalībnieku reģistra nodalījumu.
 
Visos citos jautājumos, kas saistīti ar informācijas iesniegšanu par patieso labuma guvēju, Juridiskais birojs INLAT PLUS var sniegt kvalitatīvu juridisko palīdzību.
/ Irīna Štromberga, Juridiskā biroja INLAT PLUS juriste /
Patika informācija? Dalīties