Jebkura lieta ir risināma.

Aktuāli

24. septembris
Piezvanīt juristam
67 505 970
Jaunās izmaiņas LR Imigrācijas likumā
2017.gada 2.martā stājās spēkā grozījumi LR Imigrācijas likumā (turpmāk - Likums), saskaņā ar kuriem radās vairāki jauni iemesli, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (turpmāk - TUA), kā arī nopietni tika mainīti nosacījumi, lai saņemtu TUA, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas noformēšana, aizsardzības noteikšana no izraidīšanas (izdošanas)
Juridiskais birojs INLAT PLUS piedāvā šādus pakalpojumus bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas jomā:
Член Торгово-промышленной палаты Латвии Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedrs Member of the Latvian Chamber of Commerce and Industry

Īsi par mums

Juridiskais birojs "INLAT PLUS" no sava izveidošanās brīža 1996.gadā ir viena no visaktīvākajām un pazīstamākajām kompānijām, kas darbojas Latvijas Republikas juridisko pakalpojumu tirgū. Kompānijas sniegto juridisko pakalpojumu apjomi un veidi atbilst klientu (juridisko un fizisko personu) visizmeklētākajām prasībām.

Kontaktinformācija

Biroja adrese:
E-pasts:
Brīvības 40-15, LV-1050, Rīga, Latvija ip@inlatplus.lv
Tālr.:
Fakss:
(+371) 67505970
(+371) 26403577
(+371) 67505978

Dubultpilsonības problēmas Latvijā

09.01.2017
Latvijā dubultpilsonība ir atļauta tikai ar ES un NATO dalībvalstīm. Dubultpilsonība ar citām valstīm ir atļauta tikai trimdas/izsūtīto pēcnācējiem, latviešu pēctečiem (un atkal, ne visiem) un personām, kuras ir saņēmušas Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem. Visos citos gadījumos, dubultpilsonība ar "neatļautu" valsti ir aizliegta un izraisa Latvijas pilsonības atņemšanu. Persona, kurai ir atņemta pilsonība, ja nav izdevies pārsūdzēt šo lēmumu tiesā, var atjaunot Latvijas pilsonību tikai naturalizācijas ceļā.
20.gadsimta deviņdesmitajos gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, valsts cieta diezgan grūtu periodu sociālā un ekonomiskā ziņā. Valodas un pilsonības jautājums sašķēla daudzas jauktas ģimenes. Ģimenes, kurās vienam no vecākiem bija tiesības uz pilsonību, bet otram - nē. Laika periodā no 1992. līdz 1996.gadam no Latvijas izbrauca diezgan daudz šķirtās sievietes, kurām nebija tiesību iegūt Latvijas pilsonību. Viņas aizbrauca uz dzimteni - Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā - un paņēma līdzi savus bērnus. Tādus bērnus, kuriem bija tiesības uz pilsonību pēc tēva līnijas. Tiem bija ne tikai šādas tiesības, tie bija arī reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā tieši kā Latvijas pilsoņi. Dzimtenē šīs sievietes saņēma savas valsts pilsonību sev un saviem nepilngadīgajiem bērniem. Tādejādi, šiem bērniem veidojas dubultpilsonība.
 
Personai, kas ir saņēmusi otro pilsonību ar neatļautu valsti bērnībā pēc vecāku gribas, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam ir jāizlemj, kuru pilsonību tā vēlas paturēt. Patiesībā, šis periods bija vēl lielāks. Saskaņā ar Pilsonības likuma Pārejas noteikumiem, personām, kuras 25 gadu vecumu sasniegušas līdz 2013.gada 1.oktobrim, bija jālemj par pilsonības izvēli līdz 2016.gada 1.oktobrim. Un kaut kur kopš 2014.gada Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir sākusi izsūtīt "laimes vēstules" visām personām, par kurām bija informācija, ka tām ir dubultpilsonība ar neatļautu valsti. Vēstulēs šīm personām tika paziņots, ka pret tām ir uzsākta pārbaudes lietas Pilsonības likuma pārkāpuma gadījumā, un ja līdz 2016.gada 1.oktobrim tās nesniegs dokumentus par atteikšanos no neatļautās valsts pilsonības, tad tās tiks atņemta Latvijas pilsonība.
 
Mūsu juridiskais birojs INLAT PLUS bieži vien sastopas ar dažādu cilvēku skumjajiem stāstiem, kuri vēl pavisam nesen baudīja abu pilsonību priekšrocības - Latvijas un Krievijas, Latvijas un Ukrainas, u.t.t. Labākajā gadījumā Latvijas pase viņiem bija nepieciešama, lai brīvi ceļotu Šengenas zonā uzņēmējdarbības jautājumos, tādā gadījumā Latvijas pilsonības zaudēšana ir tikai nepatikšanas. Nu un kas, tagad viņi ceļos uz Eiropu, noformējot vīzas. Taču ir arī patiesi traģiskas situācijas. Kaut kad mūsu birojā vērsās sieviete ar Latvijas un Ukrainas dubultpilsonību. Viņa ar vīru, arī Ukrainas pilsoni, pārcēlās uz Eiropu. Viņi dzīvo kādā Eiropas Savienības valstī, tur strādā, viņiem ir bērni, kuri arī saņem Latvijas pilsonību. Par to, ka ir nepieciešams atteikties no Ukrainas pilsonības viņa zināja, taču pastāvīgas rūpes, raizes, tad viens bērns, tad gandrīz uzreiz otrs bērns, grūtības grūtniecības laikā, lidojumu nepanesamība, tas viss kavēja izdarīt izvēli... PMLP arī viņu mēģināja brīdināt, tāpat kā visus pārējos, taču par savu pašreizējo adresi viņa, protams, PMLP neinformēja. Līdz ar to brīdinājumu no PMLP viņa saņēma Eiropā, kad visi iespējamie termiņi jau bija iztecējuši, denacionalizācijas process jau tika uzsākts, un atteikties no Ukrainas pilsonības viņai vairs vienkārši nebūs laika. Tagad visa ģimene būs spiesta pamest Eiropu un atgriezties uz Ukrainu, kur viņiem jau sen nav mājokļa un darba vietas. Visa nostabilizējusies dzīve pagriezās otrādi.
 
Protams, var daudz moralizēt par to, cik svarīgi ir zināt un ievērot savas valsts likumus. Bet ļaujiet to darīt tiem, kas nekad nav neko pārkāpis: nav pārsniedzis ātrumu, vienmēr ir šķērsojis ceļu atļautā vietā, kā arī maksājis visus nodokļus līdz pēdējam centam. Taču mēs vēlamies jums pastāstīt, kas būtu jādara, ja jums ir dubultpilsonība ar neatļautu valsti, un jūs joprojām neesat atrisinājis šo jautājumu.
 
Pirmkārt un galvenokārt, nedrīkst gaidīt līdz sāksies denacionalizācijas process. Ir jāizdara izvēle, kuras valsts pilsonībai ir prioritāte. Ir situācijas, kad ir nepieciešams saglabāt kādas trešās valsts pilsonību, bet nedrīkst zaudēt Latvijas iedzīvotāja statusu (tas ir nepieciešams darbam, vai arī lai rūpētos par slimu radinieku, iemesli var būt dažādi!). Tādā gadījumā, jums ir nepieciešams uzņemties iniciatīvu un iesniegt PMLP vai Latvijas vēstniecībā pieteikumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības un tajā pašā laikā pieprasīt pastāvīgo uzturēšanās atļauju, kā bijušajam pilsonim.
 
Ja jūs neesat paguvis to izdarīt, un denacionalizācijas process ir sācies, tad jau pēc tā izbeigšanas latviešu tautības personām pastāv teorētiska iespēja iegūt repatrianta statusu. Šis statuss nozīmē pārcelšanos uz Latviju uz pastāvīgu dzīvi un pārreģistrāciju reizi 5 gados.
Kā jau tika minēts iepriekš, ja nav izdevies pārsūdzēt lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu, tad atkal iegūt Latvijas pilsonību būs iespējams tikai naturalizācijas kārtībā: no sākuma uzturēšanās atļauja, pastāvīga uzturēšanās 5 gadu garumā, vēstures un valodas pārbaudes eksāmens, un tā tālāk pēc punktiem.
 
Daudzi cilvēki, kuriem ir dubultpilsonība ar neatļautu valsti, uzskata, ka tie ir ļoti ērti iekārtojušies: var ceļot bez vīzām uz priekšu un atpakaļ, visur strādāt bez ierobežojumiem, un baudīt citas priekšrocības, bez sekām. Ir jāsaprot, ka mūsdienu sabiedrībā datu apmaiņas sistēma  ir izveidota daudz labāk nekā mēs varam to iedomāties. Nevajadzētu riskēt ar savu stabilu dzīvi, konsultējieties ar juristu, un obligāti atrisiniet dubultpilsonības jautājumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
/ Irina Štromberga, Juridiskā biroja INLAT PLUS speciāliste /
Patika informācija? Dalīties