Jebkura lieta ir risināma.

Aktuāli

22. novembris
Piezvanīt juristam
67 505 970
Jaunās izmaiņas LR Imigrācijas likumā
2017.gada 2.martā stājās spēkā grozījumi LR Imigrācijas likumā (turpmāk - Likums), saskaņā ar kuriem radās vairāki jauni iemesli, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (turpmāk - TUA), kā arī nopietni tika mainīti nosacījumi, lai saņemtu TUA, pamatojoties uz ārvalsts komersanta pārstāvniecības reģistrāciju.
Bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas noformēšana, aizsardzības noteikšana no izraidīšanas (izdošanas)
Juridiskais birojs INLAT PLUS piedāvā šādus pakalpojumus bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas jomā:
Член Торгово-промышленной палаты Латвии Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras biedrs Member of the Latvian Chamber of Commerce and Industry

Īsi par mums

Juridiskais birojs "INLAT PLUS" no sava izveidošanās brīža 1996.gadā ir viena no visaktīvākajām un pazīstamākajām kompānijām, kas darbojas Latvijas Republikas juridisko pakalpojumu tirgū. Kompānijas sniegto juridisko pakalpojumu apjomi un veidi atbilst klientu (juridisko un fizisko personu) visizmeklētākajām prasībām.

Kontaktinformācija

Biroja adrese:
E-pasts:
Brīvības 40-15, LV-1050, Rīga, Latvija ip@inlatplus.lv
Tālr.:
Fakss:
(+371) 67505970
(+371) 26403577
(+371) 67505978

Jūsu adresē ir reģistrēta sveša kompānija? Ko darīt?

24.11.2016
Jau vairākus gadus mūsu klientus uztrauc sekojošs jautājums: kādas var būt sabiedrības reģistrācijas sekas kādā konkrētā juridiskā adresē, piemērām, dzīvoklī, un kā šo adresi anulēt?
Juridiskā adrese – tas ir nepieciešams sabiedrības reģistrācijas atribūts. Tieši pēc šīs adreses valsts iestādes, kā arī fiziskās un juridiskās personas sazināsies ar sabiedrību turpmāk. Uz juridisko adresi tiks nosūtīta informācija, dokumenti un cita korespondence, var atnākt neapmierināti klienti vai arī valsts ieņēmumu dienesta inspektori ar pārbaudi. 
 
Par spīti tam, ka Komerclikuma 139.panta otrā daļa pieprasa nekustamā īpašuma īpašnieka izsniegtu piekrišanu sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijai, praksē bieži notiek tā, ka juridiskā adrese neatbilst sabiedrības faktiskajai adresei, līdz ar ko rodas strīdi likumdošanas piemērošanas jautājumos. Tā var notikt dažādu iemeslu dēļ: tika pārtraukts īres līgums, nekustamā īpašuma īpašnieks pārdomāja un nolēma atsaukt savu piekrišanu, vai arī sabiedrība jau labu laiku neveic komercdarbību, bet Jūsu adrese figurē visās datu bāzēs, un vēstules uz sabiedrības vārda turpina pienākt. 
 
Komerclikuma 10.panta pirmā daļa skaidri nosaka, ka jebkurš ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Savukārt Komerclikuma 139.panta pirmā daļā ir minēts, ka juridiskās adreses maiņas gadījumā sabiedrības valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Uzņēmumu reģistrs nav tiesīgs, uz nekustamā īpašuma īpašnieka pieteikuma pamata vai pēc savas iniciatīvas, veikt ierakstus komercreģistrā par sabiedrības juridiskās adreses maiņu. Šeit rodas jautājums: kas būtu jādara nekustamā īpašuma īpašniekam, kura tiesības ir pārkāptas?
 
Viens no scenārijiem varētu izskatīties šādi: nekustamā īpašuma īpašnieks iesniedz Uzņēmumu reģistram iesniegumu par to, ka sabiedrība neatrodas juridiskā adresē, kas reģistrēts komercreģistrā, pēc tam Uzņēmumu reģistrs, pamatojoties uz šo iesniegumu, nosūta uz sabiedrības juridisko adresi brīdinājumu, kurā lūdz ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā sniegt Uzņēmumu reģistram paskaidrojumus par to, ka sabiedrība neatrodas juridiskā adresē vai iesniegt dokumentus par juridiskās adreses maiņu. Ja sabiedrība 3 mēnešu laikā nereaģē uz Uzņēmumu reģistra brīdinājumu, tad Uzņēmumu reģistram, pamatojoties uz Komerclikuma 314.panta trešo daļu, ir tiesības celt prasību tiesā par sabiedrības komercdarbības izbeigšanu. Šis process var ilgt vairākus gadus, un visu šo laiku juridiskā adrese netiks mainīta.
 
Otrais scenārijs – celt prasību tiesā. Komerclikuma 314.panta otrā daļa ļauj trešajai personai, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, celt prasību tiesā par sabiedrības komercdarbības pārtraukšanu. Šajā gadījumā tiesa izvērtēs zaudējumus, kas nodarīti nekustamā īpašuma īpašniekam, kā arī faktu, ciktāl sabiedrības komercdarbības izbeigšana skars valsts un sabiedrības intereses. Jāatzīmē, ka tiesa ne vienmēr pirmajā vietā liek nekustamā īpašuma īpašnieka intereses. 
/ Veronika Telepņeva, Juridiskā biroja INLAT PLUS juriste /
Patika informācija? Dalīties